Polijas zemniekiem jākonkurē ar kvalitāti, nevis cenu, uzsver lauksaimniecības konsultāciju centra direktors
Lauksaimniecības konsultāciju centra (CDR) direktors Marcins Ošanca uzskata, ka Polijas pārtikas ražotāji pasaules tirgū uzvarēs ar kvalitāti, jo ražošanas izmaksas Eiropā ir augstas. Kā risinājumu viņš min automatizāciju, precīzo lauksaimniecību un papildu ienākumu avotus.
Polijas lauksaimniekiem starptautiskajā tirgū jākonkurē galvenokārt ar kvalitāti, nevis cenu, jo ražošanas izmaksas Polijā un citur Eiropā ir augstas. To Poznaņā notikušajā lauksaimniecības uzņēmēju forumā „Dni Przedsiębiorcy Rolnego” (22. izdevums) pauda Marcins Ošanca (Marcin Oszańca), Lauksaimniecības konsultāciju centra (Centrum Doradztwa Rolniczego, CDR) direktors Brvinovā. Viņš norādīja arī uz iespējām, kā saimniecības var tikt galā ar augošajām izmaksām un darbaspēka trūkumu.
Izmaksas un darbaspēka trūkums
Pēc Ošancas teiktā, lauksaimniecības rentabilitāti arvien vairāk ietekmē energijas un ražošanas resursu sadārdzinājums. Vienlaikus demogrāfiskās pārmaiņas apgrūtina darbinieku atrašanu. Direktors šīs problēmas uzskata par faktoriem, kas veicina saimniecību tehnoloģisko attīstību: automatizācija, robotizācija un digitalizācija ļauj fizisko darbu aizstāt ar tehniku un palielināt ražošanas efektivitāti.
Klimats un precīzā lauksaimniecība
Klimata pārmaiņas, augstā temperatūra un periodisks nokrišņu trūkums liek mainīt pieeju ūdens resursiem. Ošanca min regeneratīvo lauksaimniecību, kuras mērķis ir uzlabot augsnes īpašības. Savukārt precīzā lauksaimniecība ļauj precīzāk pielāgot mēslošanu augu vajadzībām, tādējādi, viņaprāt, izmantojot mazāk mēslojuma un ūdens, iespējams sasniegt pat augstāku ražu.
Kvalitāte kā priekšrocība
Direktors uzsvēra, ka eksportā Polijas produkcijai jāizceļas ar kvalitāti. Kā piemēru viņš minēja Polijas cūkgaļu, kas, viņaprāt, var nostiprināties Āzijas tirgos. Pēc viņa domām, mainās arī patērētāju gaidas: arvien svarīgāka kļūst ne tikai cena, bet arī pārtikas izcelsme un ražošanas veids. Tas esot iespēja mazākām un vidējām saimniecībām, kas var attīstīt pārstrādi, mazumtirdzniecību un tiešo pārdošanu.
Papildu ienākumi un atbalsts
Ošanca ieteica saimniecībām dažādot ienākumu avotus, piemēram, ar lauku tūrismu vai enerģijas ražošanu. Pašlaik notiek arī pieteikšanās Eiropas Inovāciju partnerības (EPI) darba grupu projektiem, kuros iespējams saņemt līdz 2,5 miljoniem zlotu atbalsta. Projektos sadarbojas lauksaimnieki, zinātnieki, uzņēmēji un konsultanti. Kā piemērus direktors minēja Polijas ingvera audzēšanu un melno ķiploku ražošanu.
