Ziemas labības sējumiem būtiski fosfora un kālija pietiekamība augsnē
Lielbritānijas Kālija attīstības asociācija atgādina, ka ziemas graudaugu sekmīgai attīstībai nepieciešama laba augsnes struktūra un pietiekams fosfora un kālija daudzums. Šie elementi palīdz saknēm attīstīties un augiem labāk izturēt aukstumu.
Lielbritānijas Kālija attīstības asociācija (Potash Development Association, PDA), kas sniedz zināšanas par kālija izmantošanu lauksaimniecībā, uzsver: ziemas graudaugu sējumu sekmīgai ierīkošanai svarīga gan augsnes struktūra, gan tās ķīmiskais sastāvs. Tas attiecas uz labību, ko audzē rudenī un kas ziemu pavada laukā.
Augsnes sagatavošana
Augsnei jābūt labi strukturētai, un iepriekšējo 12 mēnešu laikā vai iepriekšējās kultūras ražas novākšanas laikā radušies sablīvējumi jānovērš. Tad saknes var augt netraucēti un aizsniegt vairāk augsnes, lai uzņemtu barības vielas un ūdeni. Augsnes reakcijai jābūt neitrālai, bet ķīmisko elementu satura indeksiem – mērķa līmenī. Labības kultūrām tie ir otrais līmenis gan fosforam (P), gan kālijam (K).
Fosfors
Fosfors augsnē ir maz kustīgs, bet jaunajiem stādiem sakņu sistēma ir sīka, tāpēc augsnē tā daudzumam jābūt pietiekamam. Šajā posmā fosfors piedalās sakņu augšanā un attīstībā. Tā trūkums samazina sānsakņu veidošanos un kavē sakņu pagarināšanos. Katrs saknes centimetrs hektārā skar papildu 130 tonnas augsnes. Augs ar labu sakņu masu ziemā ir veselīgāks un labāk pasargāts no aukstuma, bet pavasarī – no sausuma stresa.
Kālijs un aukstumizturība
Rudenī kālijs nepieciešams arī tādēļ, lai augi labāk panestu aukstumu un dažādus bioloģiskos un nebioloģiskos stresa faktorus. Aukstuma stress var traucēt fotosintēzi un augšanu, bet galējā gadījumā šūnā sasalst ūdens, sabrūk šūnu membrānas un šūna iet bojā. Augsta kālija koncentrācija pazemina šūnu šķīduma sasalšanas temperatūru, un tas mazina bojājumus un palielina ražu. Kālija trūkuma gadījumā salna bojājumi var būt saistīti arī ar ūdens nepietiekamību.
Ietekme uz ražu
Aprēķini rāda, ka lielākos ražas zudumus rada nezāles (32 %), tad dzīvnieku kaitēkļi (18 %), sēnītes un baktērijas (15 %) un vīrusi (3 %). Pēc 2500 avotu apkopojuma kālija lietošana par 70 % samazināja sēnīšu slimību sastopamību, par 69 % – baktēriju, par 63 % – kukaiņu un ērču, par 41 % – vīrusu un par 33 % – nematožu izplatību.
