Providus direktore: Saeimas komisiju kavēšanās ierobežo valdības uzraudzību

Domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa uzskata, ka kavēšanās ar Saeimas komisiju izveidi ierobežo parlamenta iespējas virzīt jautājumus un uzraudzīt valdības darbu. Pēc viņas domām, šāds starpstāvoklis pēc 3. oktobra Saeimas vēlēšanām nedrīkst ieilgt. Ja komisiju nav ilgstoši, Saeima faktiski neīsteno parlamentārās uzraudzības funkciju pār izpildvaru.

Valdības veidošana

Liepiņa norādīja, ka valdības veidošanai patērētais laiks pats par sevi nav ārkārtējs. Problēma ir skaidrības trūkums par topošās valdības apriesēm, atbildības sadalījumu un sadarbības modeli. Nav skaidrs, vai "Apvienotais saraksts" (AS) valdību vēlas veidot viens pats vai kopā ar partneriem.

"Providus" dati par desmit Saeimas vēlēšanām kopš 1993. gada rāda, ka valdības apstiprināšana vidēji prasījusi 53 dienas, mediāna ir 41 diena. Ātrāk par visiem valdība apstiprināta pēc 2006. gada vēlēšanām (31 diena), ilgāk par visiem pēc 2018. gada vēlēšanām (109 dienas). Ja valdību apstiprinātu 18. novembrī, pēc vēlēšanām būtu pagājušas 46 dienas.

Budžets

Liepiņa par būtisku problēmu nosauca lēno un neskaidro budžeta veidošanu: bez skaidrības par valsts finansēm pakārtotās institūcijas nevar laikus plānot darbu, un nenoteiktība var ietekmēt tautsaimniecību. Šodien valdības sēdē bija paredzēts skatīt pirmos ar budžetu saistītos tiesību aktus, taču to izskatīšana atlikta.

Lietuvā budžeta termiņi ir noteikti konstitucionāli, un pēdējos trijos vēlēšanu ciklos budžets pieņemts pirms jaunā gada. Latvijā sešos no desmit pēcvēlēšanu cikliem jaunais gads sācies bez pieņemta budžeta; pēc pēdējām divām vēlēšanām budžets pieņemts 2019. gada aprīlī un 2023. gada martā.

Premjers un finanšu ministrs

Liepiņa komentēja Ministru prezidenta kandidāta Andra Kulberga (AS) paziņojumu, ka 2030. gadā bezdeficīta budžets nav iespējams. Viņasprāt, jautājumus raisa tas, ka premjers par to it kā neesot zinājis iepriekš. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) pēc viņas novērojumiem sācis publiski plašāk skaidrot budžeta izvēles, tāpēc veidojas situācija, kurā "viens premjers ir Ministru kabinetā, otrs – Saeimā".

Kulbergs preses konferencē paziņoja, ka vēlas līdz 2030. gadam sasniegt 2018. gada finansiālo situāciju, kam četros gados budžetā jāietaupa 2,875 miljardi eiro. Viņš plāno palielināt strādājošo skaitu līdz 909 000, kas būtu par 26 000 vairāk nekā 2025. gadā un ik gadu dotu aptuveni 290 miljonus eiro papildu nodokļu.