Regulārs dienas ritms saistīts ar mazākām sāpēm un depresijas pazīmēm gados vecākiem cilvēkiem
Misūri Universitātes pētījumā konstatēts, ka gados vecāki cilvēki ar stabilu dienas režīmu ziņo par mazāk fizisku sāpju un depresijas simptomu, arī ja viņiem ir miega traucējumi. Pētījums ir neliels un cēloņsakarību neapliecina.
ASV Misūri Universitātes pētnieki secinājuši, ka gados vecāki cilvēki, kuri ievēro regulāru dienas režīmu, ziņo par mazāk fizisku sāpju un mazāk depresijas simptomu, pat ja viņiem ir grūtības ar miegu. Pētījums publicēts žurnālā Journal of Behavioral Medicine.
Darba autore Eunjin Tracy, universitātes Izglītības un cilvēka attīstības koledžas docente, analizēja aptaujas atbildes, ko sniedza 67 gados vecāki cilvēki. No viņiem 37 norādīja, ka cieš no bezmiega. Kā gaidīts, dalībniekiem ar bezmiegu bija vairāk sāpju un izteiktāki depresijas simptomi nekā tiem, kam bezmiega nebija. Taču tie, kuri turējās pie konsekventāka grafika, ziņoja par mazākām sāpēm un retāk novērotiem depresijas simptomiem neatkarīgi no miega kvalitātes.
ASV Nacionālās novecošanas padomes dati liecina, ka aptuveni puse no 60 gadu vecuma sasniegušajiem un vecākiem cilvēkiem min bezmiega pazīmes.
Iespējamais skaidrojums
Pētnieki kā iespējamu skaidrojumu min cirkadiāno ritmu — organisma dabisko 24 stundu laika sistēmu, kas palīdz regulēt nomodu un miegainību, kā arī ietekmē hormonu darbību, vielmaiņu un garastāvokli. Šo ritmu ietekmē gaisma un tumsa, bet laika norādes sniedz arī regulāras darbības: ēšana, darbs vai mācības, sazināšanās ar citiem un došanās pie miera. Neregulārs grafiks šādu saskaņotību var traucēt.
Tracy norāda arī uz t. s. sociālo laika joslu nobīdi (social jet lag): ja cilvēks darbdienās ceļas agri, bet brīvdienās ilgi pamostas vēlu un guļ ilgāk, rodas efekts, kas atgādina lidojumu pāri laika joslām. Pēc viņas domām, līdzīgu miega un celšanās laiku ievērošana visu nedēļu, arī brīvdienās, var mazināt šādus traucējumus.
Ierobežojumi
Pētījums balstīts uz aptaujas datiem no samērā neliela dalībnieku skaita, tāpēc tas nepierāda, ka regulāra režīma ieviešana mazinās sāpes vai depresiju. Lai to noskaidrotu, nepieciešami plašāki pētījumi.
