Saules paneļu skaits pasaulē strauji aug – arvien aktuālāks kļūst jautājums par to nolietošanos
Pasaulē uzstādīto saules paneļu jauda strauji palielinās, un nozares pārstāvji arvien vairāk pievēršas jautājumam, kā rīkoties ar paneļiem pēc to kalpošanas laika beigām. Vecajos paneļos ir gan vērtīgi, gan bīstami materiāli, un to pārstrādes sistēma vēl tikai veidojas.
Saules enerģijas izmantošana pasaulē pēdējos gados aug ļoti strauji. Ja pirmā uzstādītā teravata saules jaudas sasniegšanai bija nepieciešami gandrīz septiņdesmit gadi, tad otrais teravats tika sasniegts vien divu gadu laikā, un 2025. gada beigās kopējā uzstādītā jauda pasaulē jau pārsniedza 2,4 teravatus. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka tuvākajos gados saules enerģija veidos lielāko daļu no jauni uzstādītās atjaunojamās enerģijas jaudas.
Vērtīgi, bet arī bīstami materiāli
Saules paneļos ir izmantoti tādi materiāli kā sudrabs, silīcijs, varš un stikls, taču tajos var atrasties arī bīstamas vielas – svins un kadmijs. Tāpēc nolietoto paneļu apsaimniekošana nav vienkārši atkritumu jautājums, bet arī iespēja atgūt vērtīgas izejvielas. Aprēķini liecina, ka līdz 2040. gadam no nolietotiem paneļiem atgūto metālu vērtība varētu sasniegt vairākus miljardus dolāru gadā, nosedzot ievērojamu daļu nozarei nepieciešamā sudraba un daļu no vara un alumīnija patēriņa.
Atkritumu daudzums var strauji pieaugt
Patlaban pārstrādes jaudas vairākos lielos tirgos, tostarp Eiropas Savienībā, Ķīnā un ASV, spēj tikt galā ar esošo apjomu. Tomēr nākamajās desmitgadēs situācija var mainīties – prognozes liecina, ka nolietoto paneļu daudzums var pieaugt no dažiem simtiem tūkstošu tonnu līdz vairākiem desmitiem miljonu tonnu ap 2040. gadu un vēl vairāk pēc tam. Sarežģījumus rada arī tas, ka nolietotie paneļi bieži atrodas izkliedēti, tāpēc savākšana un pārstrāde ne vienmēr ir ekonomiski izdevīga.
Eiropas Savienībā paneļu pārstrāde ir obligāta jau vairāk nekā desmit gadus, un sistēmu finansē ražotāji. Ķīnā līdzīga atbildība noteikta elektrostaciju īpašniekiem.
Ilgmūžība sarežģī pārstrādi
Nozarē diskutē arī par to, vai paneļus veidot vieglāk pārstrādājamus vai izturīgākus. Aizsargslānis, kas pasargā paneļus no laikapstākļiem, vienlaikus apgrūtina materiālu atgūšanu. Daži eksperti norāda, ka paneļi var kalpot pat ilgāk par sākotnēji plānoto, tāpēc reālais atkritumu apjoms varētu augt lēnāk, nekā prognozēts. Alternatīva pārstrādei ir paneļu atkārtota izmantošana pēc pārbaudes un sertifikācijas.
Nozares pārstāvji uzsver, ka saules paneļu atkritumi joprojām ir daudz mazāki nekā, piemēram, ogļu vai plastmasas atkritumi, taču atzīst, ka nepieciešami skaidrāki noteikumi nākotnei.
