Sistēmiskā skleroze: ko uzrādīja Latvijas ārstes promocijas darbs par nervu bojājumiem
Reimatoloģe Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvējusi promocijas darbu par sistēmisko sklerozi. Pētījumā ar 103 pacientiem Latvijā nervu bojājumus konstatēja 43% no izmeklētajiem ar elektroneirogrāfiju.
Sistēmiskā skleroze jeb sklerodermija ir reta hroniska autoimūna saistaudu slimība, kas var skart ne tikai ādu, bet arī asinsvadus, plaušas, sirdi, nieres, gremošanas un nervu sistēmu. Par šo slimību LSM.lv publicējusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) reimatoloģes pārskatu, kas veltīts viņas promocijas darbam un Latvijas zinātnieku pētījumiem.
Slimības izplatība un pazīmes
Pēc promocijas darba datiem, 2021. gadā Latvijā slimība bija 84 gadījumiem uz miljonu iedzīvotāju. Sievietēm tā sastopama aptuveni četras reizes biežāk nekā vīriešiem, bet visvairāk – vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem.
Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir Reino fenomens, kad aukstumā vai stresā pirksti kļūst balti vai zilgani. Pētījumā tas bija aptuveni 84% pacientu. Slimībai progresējot, āda var sabiezēt un kļūt stingra. Intersticiāla plaušu slimība bija aptuveni 36% pacientu, plaušu hipertensija – aptuveni 27%, barības vada motorikas traucējumi – aptuveni 40%.
Ārstēšana
Slimību pilnībā izārstēt pašlaik nevar, taču terapijas iespējas pēdējos gados būtiski paplašinājušās. Ārstēšanu pielāgo konkrētajām izpausmēm, un pieeja kļūst arvien personalizētāka. Jaunākie Eiropas Reimatoloģijas asociāciju alianses (EULAR) ieteikumi ietver 22 rekomendācijas astoņām galvenajām izpausmju grupām.
Nervu sistēmas pētījums
No 2016. līdz 2021. gadam lielākajās Latvijas universitātes slimnīcās identificēja 159 pacientus, no kuriem 103 piekrita detalizētākai izmeklēšanai. Elektroneirogrāfijā 100 pacientiem lielo nervu šķiedru bojājumus jeb polineiropātiju konstatēja 43%. No 57 pacientiem bez šādiem bojājumiem 38 piekrita papildu izmeklējumam, un 29 bija izmaiņas, kas var liecināt par tievo nervu šķiedru bojājumiem.
Pacienti ar polineiropātiju bija vecāki (vidēji 67 pret 57 gadiem). Tā biežāk sastapta vīriešiem, un katrs papildu dzīves gads risku palielināja par aptuveni 9%. Pārliecinošu saistību ar konkrētām autoantivielām nekonstatēja.
Biomarķieri NfL, GFAP un GDF15 pacientiem ar polineiropātiju bija ievērojami augstāki. Autore uzsver, ka tas vēl nav gatavs diagnostikas tests, bet virziens pētīšanai ir perspektīvs.
