Slaidiņš: Putina reitingu kritums var apgrūtināt mobilizāciju un veicināt protestus Krievijā

TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norādīja, ka informatīvajā telpā arvien biežāk tiek apspriests iespējamais Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingu kritums. Tas var liecināt par pieaugošu sabiedrības neapmierinātību ar Kremļa politiku.

Slaidiņš uzsvēra, ka Krievijas sabiedrībā arvien vairāk jūtamas kara sekas – dronu un raķešu triecieni, degvielas un preču trūkums, interneta ierobežojumi, kā arī bažas par iespējamu mobilizācijas paplašināšanos. Vienlaikus pieaug neziņa par kara ilgumu un tā iespējamo iznākumu.

Vēsturiski Putina reitinga kāpumi bieži sakrituši ar militāriem konfliktiem, piemēram, Čečenijas karu, Gruzijas karu un Krimas aneksiju, kas īstermiņā stiprinājuši varas pozīcijas Krievijā. Tomēr ilgstošais karš Ukrainā, pēc Slaidiņa domām, var radīt pretēju efektu.

Reitinga kritums var būt bīstams faktors, jo tas var apgrūtināt jaunu mobilizācijas kampaņu īstenošanu un palielināt sociālo spriedzi valstī. Tas savukārt var veicināt protestu noskaņojumu un uzticības mazināšanos valsts institūcijām.

Slaidiņš arī norādīja, ka Krievijas varas struktūrās vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad sabiedrības atbalsta kritums tiek kompensēts ar militāru eskalāciju, nevis politisku risinājumu.

Runājot par kodolieroču pielietošanas scenārijiem, viņš uzsvēra, ka šāds solis, visticamāk, būtiski nemainītu kara gaitu, jo mūsdienu karadarbība ir pielāgota citai taktikai, tostarp dronu izmantošanai un asimetriskām operācijām. Viņš arī atzīmēja, ka jebkādi risinājumi kara izbeigšanai būs atkarīgi no Maskavas lēmumiem, vienlaikus norādot, ka starptautiskajām sarunām nepieciešami reāli ietekmes instrumenti, kuru šobrīd varētu pietrūkt.