Socioloģe: Lietuvā joprojām grūti atzīt rasismu un to nosaukt īstajā vārdā

Lietuvas Sociālo zinātņu centra Socioloģijas institūta jaunākā pētniece Agnieška Avina-Ileri Lietuvas sabiedriskā medija LRT angļu valodas portālā publicētā viedokļa rakstā apgalvo, ka pēdējos mēnešos Lietuvā novēroti incidenti, kurus citviet droši dēvētu par rasismu. Viņa uzskata, ka Lietuvā šis vārds joprojām bieži šķiet pārāk skarbs vai aizgūts no citas vēsturiskās pieredzes. Tālāk izklāstīts autores viedoklis.

Incidenti, kas nonākuši publiskajā telpā

Autore min gadījumu Kauņā, kur pie mošejas piektdienas lūgšanu laikā motociklisti izlika cūkas galvu. Vilņas centrā, kā ziņots, tika sadedzināts Korāns vai tā tulkojums. Migrācijas debatēs arvien biežāk izmantots apzīmējums „invazīvās sugas”, bet protestos atkal skan sauklis „Lietuva lietuviešiem”. Pēc viņas domām, mainījusies ne tikai šādu izteikumu biežums, bet arī vieta: tie kļūst par daļu no galvenās politiskās diskusijas.

Autore uzsver, ka ne katra kritiska nostāja pret imigrāciju ir rasisms un ka migrācijas politiku var un vajag apspriest. Taču, ja noteiktas cilvēku grupas tiek attēlotas kā bīstamākas vai mazāk piemērotas sabiedrībai tikai to izcelsmes dēļ, tā vairs nav neitrāla diskusija.

Romu vēsture un valoda

Autore norāda, ka arguments par koloniju trūkumu Lietuvā neizslēdz rasismu. Viņa atgādina, ka Lietuvas statūti 1566. un 1588. gadā paredzēja klaiņojošo un jaunatbraukušo romu izraidīšanu no valsts. Mūsdienās romi Lietuvā un citur Eiropā saskaras ar diskrimināciju izglītībā, nodarbinātībā un mājokļa jomā.

Viņa min arī nesenu strīdu par vārdiem „čigonas” un „negras”. Valsts valodas inspekcijas vadītājs Audrius Valotka aizstāvēja to lietojumu ar vēsturiskiem argumentiem. Dažas nedēļas vēlāk Šeduvā izcēlās kautiņš, kurā pēc policijas datiem piedalījās 13 cilvēki, galvenokārt romi. Pēc sākotnējās informācijas, tas sākās pēc piezīmes romiem: „Šī ir Lietuva, un šeit jārunā lietuviski.” Autore atzīst, ka tiešu saikni starp kautiņu un Valotkas izteikumiem pierādījumu nav.

Drošības arguments

Autore norāda, ka valsts augstākās amatpersonas, komentējot pretmusulmaniskos incidentus, pieļāvušas naidīgu valstu provokācijas. Hibrīdbarmes draudus viņa nenoliedz, taču brīdina, ka nacionālās drošības skaidrojums, ja tas kļūst galvenais, var novērst uzmanību no rasisma pašā sabiedrībā.