STIHL vadītājs aicina vācus strādāt 40 stundas nedēļā bez papildu samaksas

Vācijas motorzāģu ražotāja STIHL īpašnieks Nikolass Stihls, uzņēmuma dibinātāja mazdēls, publiski paudis bažas par Vācijas ekonomikas stāvokli, saucot to par "nopietnu, ļoti nopietnu". Pēc viņa teiktā, pēdējo astoņu gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni 15% rūpnieciskās produkcijas, un katru mēnesi tiek likvidēti ap 15 000 rūpniecības nozares darbvietu.

Uzņēmums, kas dibināts 1926. gadā un šogad svin simtgadi, 2025. gadā guva 5,48 miljardu eiro apgrozījumu un nodarbina vairāk nekā 20 000 cilvēku visā pasaulē. STIHL kopš 1971. gada esot pasaulē tirgotākā motorzāģu zīmola prece.

Stihls atzīst, ka uzņēmumus ietekmē arī ASV tarifi, Ķīnas agresīvā rūpniecības politika un ģeopolitiskā spriedze, tomēr par galveno problēmu min iekšzemes faktorus – pārmērīgu regulējumu, augstas enerģijas un darbaspēka izmaksas, augstus nodokļus un izglītības līmeņa kritumu.

Valdības reformas nav pietiekamas

Pēc Stihla domām, valdības plānotās reformas veselības apdrošināšanas, pensiju, nodokļu un darba tirgus jomā ir labi kompromisi, taču nespēj izvest valsti no strukturālās krīzes. Viņš aicina koalīciju un sociālos partnerus rast spēku turpmākām pārmaiņām, tostarp mazināt birokrātiju, palielināt kopējo darba apjomu un samazināt darbaspēka izmaksas.

Aicinājums uz garāku darba nedēļu

Centrālais Stihla pieprasījums ir palielināt kopējo nostrādāto stundu skaitu ekonomikā. Viņš iesaka veicināt virsstundu darbu, pagarināt darba mūžu ar izņēmumiem fiziski smagām profesijām, plašāk iesaistīt darba tirgū bezdarbniekus un nepilna laika strādniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Saistībā ar oktobrī gaidāmajām koplīguma sarunām metālapstrādes nozarē Stihls aicina paaugstināt darba nedēļu līdz 40 stundām bez algas kompensācijas, argumentējot, ka Vācija zaudējusi ražīguma priekšrocību pār konkurentiem. Viņš arī ierosina slimības naudu maksāt tikai no otrās slimības dienas un atcelt iespēju paņemt slimības lapu pa telefonu.

Stihls aicina vairāk atbalstīt inovācijas jomas – mākslīgo intelektu, robotiku, biotehnoloģijas, kosmosa un kvantu tehnoloģijas –, mazinot birokrātiskos šķēršļus. Viņaprāt, Vācija vairākkārt pierādījusi spēju no jauna izgudrot sevi, taču nepieciešama izšķirīga rīcība un skaidrs pārmaiņu plāns.