Šūnu apraides brīdinājumus iedzīvotāji bieži pārbauda papildu avotos
Aptauja rāda, ka tikai 9,3% Latvijas iedzīvotāju pēc šūnu apraides paziņojuma uzreiz rīkojas, kā norādīts. Dienas komentārā uzsvērts, ka papildu informācijas meklēšana ir saprotama, jo paziņojumi bieži ir nekonkrēti.
Latvijā tikai 9,3% iedzīvotāju pēc šūnu apraides paziņojuma saņemšanas nekavējoties rīkojas atbilstoši norādījumiem, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un aģentūras Norstat veiktā aptauja. Vairāk nekā 40% cilvēku pirms rīkošanās meklē papildu informāciju. Šūnu apraide ir sistēma, ar kuru iestādes uz mobilajiem tālruņiem nosūta steidzamus brīdinājumus, tostarp par apdraudējumu gaisa telpā.
VUGD uzskata, ka sabiedrībai šādi brīdinājumi būtu jāuztver nopietnāk. Dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norāda, ka paziņojums ir oficiāla un uzticama informācija no atbildīgajām iestādēm, un, ja tajā prasīts rīkoties nekavējoties, papildu informācijas meklēšana var atņemt laiku, kas vajadzīgs paša aizsardzībai.
Komentārs: situācijas ir dažādas
Laikraksta Diena komentāra autors piekrīt šim viedoklim, taču norāda, ka ikdienā apstākļi atšķiras. 18. oktobra rītā paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā tika izplatīts Ogres, Aizkraukles un Bauskas novadā. Nav skaidrs, kā rīkoties, piemēram, autobraucējiem, kas ceļā no Rīgas uz Vidzemes centrālo daļu: atgriezties, meklēt patvērumu veikalā, degvielas uzpildes stacijā vai kafejnīcā, vai turpināt braucienu. Naktī no 10. uz 11. novembri brīdinājums tika izsludināts vairākos Latgales, Vidzemes un Zemgales novados. Tad daudzi atradās mājās un varēja ievērot «divu sienu principu», taču dienā tas, visticamāk, nebūtu iespējams.
Autors uzskata, ka VUGD pārmetumi nav pamatoti arī tāpēc, ka vēstījums par apdraudējumu gaisa telpā ir nekonkrēts. Cilvēki loģiski vēlas noskaidrot, vai ielidojis nomaldījies drons, vai robežai pietuvojusies agresorvalsts militārā lidmašīna, vai noticis kas cits.
Papildu pārbaudi attaisno arī tas, ka iedzīvotāji saņem maldinošas vēstis no finanšu krāpniekiem, kas uzdodas par valsts vai pašvaldību iestādēm, bankām un pat policiju. Komentārā izteikta cerība, ka krāpnieki šūnu apraides formu neizmanto, taču atgādināts, ka arī mākslīgā intelekta izmantošana maldināšanai kādreiz šķita neticama. Autors secina, ka vēlme paziņojumus pārbaudīt nav nosodāma.
