Taisna sēdēšana var uzlabot garastāvokli un lēmumu pieņemšanu
Makgila universitātes pētnieki atklājuši, ka cilvēka poza var ietekmēt emocionālo stāvokli un riska uzņemšanos. Pētījumā dalībnieki, kuri sēdēja taisni, izjuta pozitīvākas emocijas un pieņēma efektīvākus lēmumus.
Jauns Kanādas pētījums liecina, ka ķermeņa poza var smalki ietekmēt gan emocionālo stāvokli, gan lēmumu pieņemšanu. Makgila universitātes zinātnieki laboratorijas apstākļos novēroja, ka cilvēki, kuri sēdēja taisni, ziņoja par pozitīvākām sajūtām un labāk veica uzdevumu, kurā bija jāizvēlas starp risku un atlīdzību, nekā tie, kuri sēdēja saliekušies vai kontroles grupas apstākļos.
Pētījuma vecākais autors Horhe Armonijs, Makgila universitātes psihiatrijas un psiholoģijas profesors, norādīja, ka efekti bija salīdzinoši nelieli un novēroti kontrolētos apstākļos, tomēr tie sniedz jaunus pierādījumus tam, ka fiziskā pozīcija var ietekmēt garastāvokli un uzvedību.
Pētnieki, tostarp maģistrants Sorens Veinio-Tēberžs, kurš izstrādāja sākotnējo ideju un ir raksta līdzautors, piesaistīja gandrīz 200 dalībniekus no Makgila kopienas. Dalībnieki vispirms veica testus pie datora, pēc tam viņiem tika lūgts izpildīt vēl vienu uzdevumu planšetdatorā, stāstot, ka tiek vērtēta mobilā lietotne. Planšetdatora novietojums tika veidots tā, lai netieši ietekmētu katra cilvēka sēdpozīciju: vienā grupā ierīce atradās uz statīva ar regulējamu galdu, mudinot palikt taisni, bet otrā tā gulēja uz zemāka galda, liekot noliekties uz priekšu.
Pēc tam dalībnieki spēlēja riskantu spēli ar virtuālo balonu, kurā, turpinot to piepūst, varēja nopelnīt lielāku atlīdzību, bet, ja tas pārsprāga, zaudēja visu šīs kārtas laimestu. Taisnās sēdēšanas grupa kopumā uzņēmās lielāku risku un ieguva lielāku atlīdzību. Pētnieki secināja, ka viņi nevis rīkojās pārgalvīgi, bet iesaistījās efektīvākā riska uzņemšanā. Arī anketu atbildes liecināja, ka taisnās grupas dalībnieki izjuta izteiktāku lepnuma sajūtu, kas saistīta ar pozitīvāku noskaņojumu.
Eksperiments tika veidots, lai atbildētu uz iepriekšējo pētījumu kritiku, īpaši "spēka pozas" pētījumiem, jo dalībniekiem netika tieši uzdots sēdēt noteiktā veidā, bet vide tika mainīta tā, ka poza mainījās bez viņu ziņas. Lielākā daļa dalībnieku pēc eksperimenta intervijās atzina, ka nav sapratuši, ka viņu poza tiek manipulēta. Turklāt pētnieki ar video programmatūru mērīja kakla leņķi, lai pārbaudītu, vai fiziskā iekārtojuma rezultātā tiešām izveidojusies paredzētā poza.
Armonijs uzsvēra, ka vienkārši pozas maiņa, visticamāk, neizraisīs krasas pārmaiņas dzīvē, tomēr rezultāti liek domāt, ka ikdienas vides faktori, tostarp ergonomika darbavietā, var mēreni ietekmēt emocijas un lēmumu pieņemšanu. Pētījums publicēts žurnālā "British Journal of Psychology" un saņēmis atbalstu no Kanādas dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padomes un Kanādas sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības padomes.
