Ungārija publisko komunistiskā laikmeta drošības dienesta aģentu failus

Ungārijas valdība, kuru vada premjerministrs Pēters Mađars (Peter Magyar), 4. novembrī sāk pilnībā atklāt komunistiskā režīma slepenpolicijas jeb valsts drošības dienesta „aģentu failus”. Tajos ir informatoru vārdi: daļa no viņiem sadarbojās labprātīgi, daļa informāciju nodeva neapzināti. Datumam ir simboliska nozīme — tieši 4. novembrī 1956. gadā desmitiem tūkstošu padomju karavīru ar tankiem iebruka Ungārijā un brutāli apspieda pret komunistiem vērsto sacelšanos. Pēc tam sekoja gadu desmiti ilga diktatūra, kuras pastāvēšanu nodrošināja arī slepenpolicija.

Ilgas debates

Mađara partija „Tisza” pirms vēlēšanām bija solījusi failus atklāt. Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā to publiskošanu prasīja pilsoņu tiesību aktīvisti un mazākas partijas. Pirmais pēckomunisma premjers, konservatīvais Jožefs Antals, šo ideju noraidīja, tāpat kā Viktora Orbāna ilgi valdošā partija „Fidesz”. Pēc ziņu platformas „Telex” datiem, kopš 2010. gada „Fidesz” vairāk nekā 30 reizes balsojusi pret šādiem plāniem.

Daļēja atklāšana notika 1994. gadā, kad pieņēma „aģentu likumu”: valdības locekļiem, deputātiem un atsevišķiem ierēdņiem tika veiktas pārbaudes. No 1997. gada iedzīvotāji drīkstēja aplūkot savus failus, taču informatoru vārdi palika slēpti. Neskaidrās likuma normas ļāva iestādēm, piemēram, Iekšlietu ministrijai, kavēt failu nodošanu Ungārijas valsts drošības vēstures arhīvam (ABTL), un materiālus izmantoja arī politiskajā cīņā. Piemēram, 2002. gadā ar „Fidesz” saistītais laikraksts „Magyar Nemzet” atklāja, ka bijušais premjers Pēters Medješs bijis slepenais aģents.

Ko paredz jaunā kārtība

Septembra vidū parlaments grozīja likumu, un no 4. novembra tiešsaistē būs pieejamas datubāzes ar informatoru vārdiem un svarīgāko informāciju, kā arī citas datubāzes. Konfidencialitātes ierobežojumi ir mīkstināti. Tiks publicēti dati par līdz 60 000 no aptuveni 150 000 informatoru.

ABTL direktors Bendegūzs Gergo Čehs brīdināja, ka valsts drošības dokumentiem nevar ticēt pilnībā: daudzi ir nepilnīgi vai neuzticami, daudzi iznīcināti. Vēsturnieks Jānošs Rainers uzskata, ka publikācijai bija jēga uzreiz pēc režīma krišanas, tagad tas esot drīzāk simbolisks žests. Vēsturnieks Kristians Ungvāri to atzinīgi vērtē, jo tas ļaus veikt jaunus pētījumus un diskusijas.