VUGD bažījas, ka iedzīvotāji šūnapraides brīdinājumus uztver nenopietni
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc jaunas aptaujas brīdina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju šūnu apraides paziņojumiem nepievērš pietiekamu uzmanību vai nerīkojas. Dienesta vadītājs un psiholoģe aicina brīdinājumus ievērot un iepriekš sagatavot rīcības plānu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pauž bažas, ka daļa Latvijas iedzīvotāju šūnu apraides brīdinājumus, kas mobilajos tālruņos informē par apdraudējumu, sāk uztvert nenopietni. To dienests secina pēc pētījumu uzņēmuma "Norstat" 2026. gada novembrī veiktās tiešsaistes aptaujas, kurā visā Latvijā piedalījās 1004 respondenti. Rezultāti rāda, ka brīdinājumi ne vienmēr izraisa rīcību, kas varētu būt nozīmīga cilvēku drošībai.
Ko rāda aptauja
Gandrīz 95% aptaujāto ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus, bet 89,4% tos saņēmuši jau vairākas reizes. Vairāk nekā puse jeb 51% tos uztver nopietni. Tomēr tikai 9,3% atzīst, ka nekavējoties rīkojas pēc norādījumiem, savukārt 41,7% pirms rīcības pārbauda papildu informāciju. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% paziņojumiem pievērš uzmanību, taču ne vienmēr uzskata rīcību par nepieciešamu. Vēl 11,7% nerīkojas, jo domā, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. Latgalē paziņojumiem uzmanību pievērš katrs trešais jeb 33,3%, taču arī tur ne vienmēr tiek rīkots.
VUGD skaidrojums
VUGD priekšnieks Baltmanis uzsver, ka šūnapraides paziņojums ir oficiāla un uzticama informācija no atbildīgajām iestādēm. Ja tajā prasīta tūlītēja rīcība, papildu informācijas meklēšana var atņemt laiku, kas vajadzīgs pašaizsardzībai. Viņš norāda, ka apraidi aktivizē tikai tad, kad, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki ir pārbaudījuši informāciju par reāli pastāvošu apdraudējumu. Kā piemēru, kāpēc agrīnā brīdināšana ir svarīga, viņš minēja 2021. gada plūdus Vācijā un Beļģijā, kuros gāja bojā 157 cilvēki; Beļģijā tobrīd šādas sistēmas nebija.
Psiholoģes ieteikumi
Psiholoģe Diāna Zande kā vienu no iemesliem min informācijas pārsātinājumu un nogurumu no brīdinājumiem. Viņa iesaka izstrādāt personisku rīcības algoritmu: nolasīt paziņojumu, izpildīt norādīto un tikai tad meklēt papildu informāciju. Tāpat vērts iepriekš pārrunāt ģimenes rīcību, piemēram, kurš sazināsies ar tuviniekiem.
Šogad Latgalē un Vidzemē vairākkārt izsūtīti brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, un daži droni Latvijā nokrituši un eksplodējuši, viens tika notriekts.
