Zemkopības ministrija: Latvijas lauksaimniecībai jāmeklē jauni attīstības risinājumi
Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Jansone norāda, ka mainīgā tirgus un klimata situācijā Latvijas lauksaimniecības nozarēm jāpārskata attīstības pieeja, izmantojot ES atbalstu kā instrumentu, nevis pašmērķi. Nozīmīga loma turpmāk būs sadarbībai, eksporta stratēģijai un zinātnes atziņu izmantošanai.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone uzsver, ka Latvijas lauksaimniecība, pārtikas ražošana, mežsaimniecība un zivsaimniecība saskaras ar mainīgu tirgus vidi, saasinātu konkurenci un klimata izaicinājumiem. Tas liek nozarēm meklēt jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk un radīt lielāku pievienoto vērtību.
Pēc Jansones teiktā, ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns paredz atbalstu nozares mērķu sasniegšanai, taču finansējums jāuztver kā palīglīdzeklis, nevis resurss pats par sevi. Katrai apakšnozarei nepieciešama sava pieeja, tomēr ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji jāskata kā savstarpēji saistīta ķēde.
Graudkopība un citas nozares
Graudkopība, kas ilgstoši bijusi stabila nozare, pēdējos gados piedzīvojusi sarežģījumus kara Ukrainā, globālā tirgus svārstību un klimata apstākļu dēļ, tāpēc tai jāmeklē veidi, kā saglabāt konkurētspēju. Par pozitīviem piemēriem Jansone min putnkopību, kas attīstījusi stratēģiju ar skatu uz Baltijas tirgu, un aitkopību, kas investē selekcijā un pētniecībā. Piena nozarei savukārt jārod jauni eksporta tirgi un produkti ar augstāku pievienoto vērtību – kā piemērs minēts uzņēmums "Rāmkalni", kas veiksmīgi iekļuvis ārvalstu tirgos.
Sadarbība un vietējā produkcija
Jansone uzsver arī sadarbības nozīmi – mazākām saimniecībām apvienošanās palīdz sasniegt tirgum nepieciešamo apjomu un kvalitāti, kā tas jau notiek augļkopībā un putnkopībā. Svarīgs ir arī dialogs starp visiem ķēdes posmiem. Ministrijas dati liecina, ka, piemēram, skolu ēdināšanā vairāk nekā 50 miljoni eiro gadā aizplūst uz ārvalstīm importa produktu iepirkuma dēļ, lai gan Latvija tos varētu saražot pati. Tāpēc ministrija popularizē saukli "Pašu produkts – pašu spēks", aicinot izvēlēties vietējo produkciju.
Jansone piebilst, ka arvien nozīmīgāka kļūst zinātnes un datu izmantošana – augsnes analīze un precīzāka mēslošana var palielināt produktivitāti un uzlabot produkcijas kvalitāti, kas savukārt ietekmē arī cenu. Ministrijas izstrādātais Lauksaimniecības izaugsmes plāns 2026.–2036. gadam paredz līdz 2036. gadam divkāršot lauksaimniecības izlaidi uz hektāru, tuvinoties Somijas rādītājiem.
