Burnham plāno atbrīvot Anglijas mērus no „Valsts kases nāves tvēriena“ ar jaunām decentralizācijas pilnvarām

Anglijas reģionālie mēri drīzumā varēs izkļūt no „Valsts kases nāves tvēriena“ – saskaņā ar jauniem plāniem viņiem tiks dotas pilnvaras aizņemties lielu projektu īstenošanai. Premjerministrs Endijs Bērnhems piektdien paziņos par pasākumiem, ko viņš dēvē par „lielāko varas nodošanu no Vestminsteras vienas paaudzes laikā“.

Pirmo reizi mēri no 2028. gada varēs paturēt daļu no sava reģiona ienākuma nodokļa, bet no 2027. gada aprīļa – arī uzņēmējdarbības nodevas desmitiem miljonu mārciņu apmērā. Šī nauda aizstās esošos valsts dotācijas, nevis būs papildu finansējums. Tomēr vietējie līderi uzsver, ka iespēja vairs nebūt atkarīgiem no „restriktīvām Valsts kases subsīdijām“ pārveidos viņu finansēšanas modeli.

Olivers Kopards, Dienvidjorkšīras leiboristu mērs, norādīja: „Tas ir ļoti svarīgi, jo izrauj mūs no Valsts kases nāves tvēriena un dod ilgtermiņa drošību par ienākumiem.“

Jaunā „vietējās pārvaldes prioritātes“ principa ietvaros Bērnhems uzdos ministriem pamatot, kāpēc pilnvaras būtu jāsaglabā Vestminsterā, nevis jānodod reģioniem. Papildus lielākai kontrolei pār pusaudžu tehnisko izglītību, daži premjera tuvākie līdzgaitnieki ierosinājuši, lai mēri pārrauga skolas, ģimenes ārstus un bērnu aprūpes pakalpojumus, izveidojot veselības un izglītības komisāru amatus, līdzīgi policijas un noziegumu komisāriem.

Eksperti norāda, ka viena no nozīmīgākajām sekām būs iespēja apvienotajām pašvaldībām ņemt 30 gadu aizdevumus pret prognozētajiem ienākumiem lielu projektu finansēšanai, kam iepriekš bija nepieciešams Valsts kases apstiprinājums. Henrijs Mērisons no Ziemeļu enerģētikas partnerības sacīja, ka šīs izmaiņas „pilnībā pārveido“ apvienoto pašvaldību iespējas.

Vēl nav skaidrs, kādu daļu no ienākuma nodokļa vai uzņēmējdarbības nodevām varēs paturēt apvienotās pašvaldības – amatpersonas joprojām strādā pie skaitļiem. Kanclers Džons Hīlijs detalizēto informāciju sniegs rudens budžetā.

Tēzsa ielejas konservatīvais mērs Bens Houčens norādījis, ka izmantotu ienākuma nodokli, lai izmaksātu nodokļu atmaksas vietējiem iedzīvotājiem, taču tas ir tehniski ļoti sarežģīti, jo mēri nezina, cik katrs maksājis. Tā kā ienākuma nodokļa ieņēmumi nav papildu nauda, bet aizstāj valsts dotācijas, tie, visticamāk, tiks izlietoti ilgtermiņa projektiem.

Ministri apsver veidus, kā nodrošināt, ka mazāk ekonomiski produktīvie reģioni, piemēram, Hambersaida un Ziemeļaustrumanglija, netiek atstāti novārtā. Saskaņā ar domnīcas Re:State ziņojumu, ja mēri saņemtu 2,5% no 20% pamata ienākuma nodokļa likmes, Londona 2026.-2027. gadā iegūtu 2,3 miljardus mārciņu, bet Halla un Austrumjorkšīra – tikai 135 miljonus.

Domnīca IPPR North šo soli nodēvēja par „nozīmīgākajām izmaiņām Anglijas finansēšanā paaudzes laikā“. Tomēr politikas eksperti iepriekš brīdināja, ka steiga ar fiskālo decentralizāciju var radīt „divu līmeņu Angliju“, atstājot novārtā apmēram ceturtdaļu valsts iedzīvotāju, kas nav mēru pārvaldībā.

Valdība plāno mudināt šos reģionus – aptverot miljoniem cilvēku Dorsetā, Somersetā, Oksfordšīrā, Glosteršīrā, Viltšīrā un daļās Kentas – izveidot mēru pārvaldes, lai gūtu labumu no lielākas autonomijas finansēšanā.

Kopš 2024. gada tikai divas apvienotās pašvaldības – Lielā Mančestra un Rietummidlenda – ir varējušas paturēt visus uzņēmējdarbības nodevu ieņēmumus savā teritorijā. Lielajā Mančestrā 2024.-2025. gadā tas bija 100 miljoni mārciņu, no kuriem trīs ceturtdaļas palika desmit vietējām pašvaldībām, bet 25 miljonus mēru iestāde iztērēja projektiem.