Jauns asins tests palīdz atšķirt "lauztās sirds sindromu" no infarkta
Zinātnieki izstrādājuši BioTAK testu, kas ar augstu precizitāti ļauj atpazīt Takotsubo sindromu vēl pirms invazīvas sirds izmeklēšanas. Jaunais rīks varētu palīdzēt izvairīties no nevajadzīgām procedūrām neatliekamajā palīdzībā.
Starptautiska pētnieku grupa, sadarbojoties ar Cīrihes un Grīfsvaldes universitāšu speciālistiem, ir izstrādājusi un pārbaudījusi jaunu diagnostikas sistēmu, kas palīdz atpazīt tā saukto "lauztās sirds sindromu" jeb Takotsubo sindromu, pirms pacientam tiek veikta invazīva sirds kateterizācija.
Takotsubo sindroms ir pēkšņs sirds stāvoklis, kas visbiežāk skar sievietes pēc menopauzes un var rasties spēcīga emocionāla vai fiziska stresa dēļ. Tas veido aptuveni 2 procentus no gadījumiem, kad sākotnēji tiek aizdomāts sirdslēkme, un pat līdz 10 procentiem sieviešu ar akūtu koronāro sindromu. Simptomi — krūškurvja sāpes, izmainīta elektrokardiogramma un paaugstināts sirds enzīmu līmenis — ir gandrīz identiski infarkta pazīmēm, taču atšķirībā no infarkta Takotsubo sindroma gadījumā koronārās artērijas nav nosprostotas. Tā kā abus stāvokļus sākotnēji ir grūti atšķirt, daudziem pacientiem tiek veikta invazīva sirds kateterizācija, pirms noskaidrots patiesais cēlonis.
Jauns diagnostikas rīks
Jaunizveidotā skala, ko sauc par BioTAK, apvieno pacienta bioloģisko dzimumu ar vairākiem asins biomarķieriem, kas saistīti ar dažādiem sirds asinsvadu sistēmas procesiem. Pētnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, noteica, kura biomarķieru kombinācija sniedz visnoderīgāko diagnostisko informāciju, un iekļāva tos klīniskajā lēmumu rīkā.
Neatkarīgā validācijas grupā ar gandrīz 1800 pacientiem BioTAK skala Takotsubo sindromu identificēja ar augstu precizitāti — izmantojot iepriekš noteiktus sliekšņus, sistēma pareizi klasificēja gandrīz 90 procentus dalībnieku vēl pirms kateterizācijas.
Saikne starp smadzenēm un sirdi
Skalā iekļauti divi jaunatklāti biomarķieri, kas norāda uz tā sauktās smadzeņu-sirds ass nozīmi un liecina, ka sindroms attīstās pa mehānismiem, kas atšķiras no aterosklerozes. Viens no proteīniem aktivizē neiropeptīdus, kas iesaistīti stresa reakcijās, trauksmē un asinsvadu tonusa regulācijā, bet otrs saistīts ar aterosklerozes plāksnīšu stabilitāti.
Pētnieki uzsver, ka BioTAK skala neaizstās kateterizāciju gadījumos, kad tā medicīniski nepieciešama, taču varētu palīdzēt izvairīties no liekām invazīvām procedūrām atsevišķiem pacientiem. Pētījumā, kas publicēts žurnālā European Heart Journal, izmantoti dati no vairāk nekā 3600 pacientiem no Šveices un starptautiskā InterTAK reģistra.
