Kalifornijas zinātnieki ar jaunu imūnšūnu terapiju peļēm iznīcinājuši bērnu smadzeņu vēzi
Sanfrancisko Kalifornijas universitātes (UCSF) pētnieki izveidojuši imūnšūnu terapiju B-SYNC CAR-T, kas aktivizējas tikai smadzenēs. Pētījumā peļēm tā pilnībā iznīcināja difūzo viduslīnijas gliomu, bet klīniskie izmēģinājumi cilvēkiem varētu sākties 2027. gada aprīlī.
Kalifornijas universitātes Sanfrancisko (UCSF) zinātnieki izstrādājuši jauna veida imūnšūnu terapiju, kas aktivizējas tikai smadzenēs, tāpēc uzbrūk vēzim, bet pārējā organismā paliek neaktīva. Eksperimentos ar pelēm modificētās šūnas pilnībā iznīcināja difūzo viduslīnijas gliomu (DMG) – agresīvu bērnu smadzeņu vēzi, kas ieaug apkārtējos veselajos audos. Rezultāti publicēti 28. oktobrī žurnālā Science Translational Medicine, un tie ļauj gatavot pirmos pētījumus ar cilvēkiem.
DMG attīstās smadzeņu stumbrā – apgabalā, kas regulē elpošanu, sirdsdarbību un rīšanu. Gandrīz visi slimie bērni mirst gada laikā, un esošās ārstēšanas metodes progresu gandrīz nav apturējušas.
Kā terapija darbojas
Terapija saucas B-SYNC CAR-T. Parastā CAR-T pieejā pacienta T šūnas, kas ir imūnsistēmas šūnu veids, modificē tā, lai tās nestu īpašus receptorus (CAR), kas atpazīst vēža šūnu olbaltumvielas. Pret smadzeņu audzējiem šī metode līdz šim sekmējusies grūti. B-SYNC šūnas ir ieprogrammētas veidot CAR tikai tad, kad tās sastop brevikānu – olbaltumvielu, kas dabiski sastopama visās smadzenēs. Pēc tam šūnas meklē vēža šūnas ar olbaltumvielām EphA2 vai IL13Rα2.
Pieeja izaugusi no agrāk izstrādātās E-SYNC terapijas pret glioblastomu, kas darbojās tikai audzējiem ar mutācijas olbaltumvielu EGFRvIII – tā sastopama aptuveni 20% pacientu.
Rezultāti pelēm
Intravenozi ievadītās šūnas daļēji nonāca smadzenēs un tur sāka ražot CAR receptorus, bet asinīs un liesā tos neveidoja. Ievadot terapiju tieši smadzeņu kambaros, divos peļu modeļos ar cilvēka DMG audzējiem vēzis izzuda visām pārbaudītajām pelēm. Parastās CAR-T šūnas audzējus nespēja kontrolēt.
Aptuveni septiņas nedēļas vēlāk pelēm ievadīja jaunas vēža šūnas, un visas ārstētās peles tās atgrūda. B-SYNC šūnas bija funkcionālas arī vairāk nekā 70 dienas pēc terapijas. Pētnieki pieļauj, ka tas saistīts ar T šūnu izsīkumu: aktivizācijas atlikšana līdz nonākšanai smadzenēs var saglabāt šūnu spēku, taču precīzs iemesls nav skaidrs.
Nākamie soļi
Klīniskie izmēģinājumi UCSF Health varētu sākties 2027. gada aprīlī. Tajos izmantos paša pacienta T šūnas, un tos vadīs ārsti Marie Jaeger-Krause un Sabine Mueller. Tiks vērtētas intravenozas un tiešas smadzeņu ievades kombinācijas; pēdējā gadījumā ķirurgi implantēs šuntu ar rezervuāru zem galvas ādas atkārtotām devām. Terapijas efektivitāte cilvēkiem vēl nav pārbaudīta.
