Kāpēc ābolu grauzt, nevis dzert kā sulu: rudens padomi veselībai

Ārsts un publicists Pēteris Apinis skaidro, kāpēc rudens sezonā vērts izvēlēties veselu, Latvijā audzētu ābolu, nevis glāzi ābolu sulas. Raksta sākumā viņš min kuriozu novērojumu – rudenī vilki lielu daļu ēdmaņas iegūst, apēdot ābolus dārzos naktīs, savukārt briežus šajā laikā vairāk uztrauc mednieki.

Ābolu ieguvumi veselībai

Āboli ir bagāts šķiedrvielu, ūdens un polifenolu avots. Lielākā daļa vērtīgo vielu atrodas mizā, tāpēc svarīgi izvēlēties vietējos, ceļmalā pirktus augļus, nevis lielveikalā nopirktus importa ābolus, kas bieži tiek glabāti gāzes kamerās vai apstrādāti ar pesticīdiem. Apinis norāda, ka veselu ābolu ēšana samazina svaru efektīvāk nekā sulas dzeršana, jo šķiedrvielas palēnina kuņģa iztukšošanos un rada ilgstošāku sāta sajūtu.

Ābolu lietošana saistīta arī ar mazāku sirds slimību un insulta risku, zemu glikēmisko indeksu un iespējamu 2. tipa diabēta riska samazināšanu. Ābolos esošais pektīns darbojas kā prebiotika zarnu mikrobiomam, savukārt mizā esošais kvercetīns atbalsta imūnsistēmu un var palīdzēt aizsargāt smadzenes no oksidatīvā stresa.

Kāpēc ne sula

Sulas spiešanas procesā tiek zaudētas gandrīz visas šķiedrvielas, tostarp pektīns, paliekot tikai ūdens un augļu cukurs. Tas nozīmē straujāku glikozes un insulīna līmeņa kāpumu asinīs salīdzinājumā ar veselu ābolu ēšanu, kā arī neizraisa pilnvērtīgu sāta sajūtu. Turklāt vesela ābola košļāšana labvēlīgi ietekmē zobu veselību, jo siekalas dabiski skalo muti, savukārt sula pakļauj zobu emalju skābju un cukura iedarbībai.

Apinis iesaka rudenī, kad organismam nepieciešams stiprināt imunitāti, ikdienā apēst pat divus lielus ābolus.