Mali tuksnesī atrastais akmens izrādījies senā Marsa garozas fragments

Mali tuksnesī Āfrikā atrastais 800 gramus smagais akmens, kas ārēji neizcēlās ar neko īpašu, izrādījies meteorīts no Marsa. Kā ziņo portāls “Futura”, atsaucoties uz NASA pētījumu, tas ir viens no senākajiem Marsa garozas paraugiem, kādi jebkad nonākuši uz Zemes. Atradums ļauj pētīt planētas seno garozu un agrīno vēsturi, tostarp ūdens lomu uz tās.

Pētījumu veica zinātnieki no Ņūmeksikas Universitātes un NASA Reaktīvās kustības laboratorijas (JPL). Viņi salīdzināja akmens skābekļa izotopu sastāvu ar citiem meteorītiem, kas nākuši no Marsa, un rezultāti pilnībā sakrita. Arī minerālais un ķīmiskais sastāvs apstiprina izcelsmi. Vulkāniskie minerāli, kas satur cirkonu, atbilst datiem, ko kosmiskais aparāts “Mars Reconnaissance Orbiter” ieguvis, pētot Marsa dienvidu augstienes.

Iepriekš zinātniekiem bija zināmi tikai 435 meteorīti no Marsa, kas sasnieguši Zemi. Tie radušies spēcīgu asteroīdu triecienu rezultātā, kad iežu fragmenti tika izmesti no planētas virsmas.

Ko liecina analīze

Precīza datēšana, kurā izmantots niecīgs akmens fragments, rāda, ka aptuveni pirms 4,1 miljarda gadu ūdens ir mainījis ieža struktūru. Pats ģeoloģiskais veidojums varētu būt vēl senāks. Pētnieki atradumu nosaukuši par “Marsa Rozetas akmeni”, jo tas dod iespēju pētīt seno garozu vietās, kas līdz šim nav izpētītas.

Minerālais sastāvs ļauj meteorītu saistīt ar Marsa dienvidu augstienēm. Tomēr precīza vieta, no kuras akmens izmests kosmosā, kā arī apstākļi, kādos tas nokļuva Mali tuksnesī, joprojām nav zināmi.

Meteorīts sniedz tikai netiešas norādes par Marsa iežu izcelsmi, taču pētnieku grupa, ko vada Jana Liu no JPL, cer šo datēšanas metodi izmantot arī citiem paraugiem. Tas palīdzētu labāk izprast Marsa agrīno vēsturi un situāciju ar ūdeni uz planētas.