Pētījums: regulāra kafijas lietošana saistīta ar izmaiņām zarnu darbībā un mikrobiomā
Kopenhāgenas Universitātes pētījums liecina, ka regulāra kafijas dzeršana ir saistīta ar aktīvāku resnās zarnas kontrakciju un daudzveidīgāku zarnu baktēriju kopienu. Pētnieki uzsver, ka tas nepierāda kafijas tiešu cēloņsakarību.

Dānijas Kopenhāgenas Universitātes zinātnieki secinājuši, ka regulāra kafijas dzeršana var būt saistīta ar izmaiņām gremošanas sistēmas darbībā, tostarp zarnu kustīgumā un resnās zarnas kontrakcijās, kā arī ar lielāku zarnu baktēriju daudzveidību. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Gut Microbiology", kas specializējas zarnu mikroorganismu izpētē. Tā mērķis bija noskaidrot, kā ikdienas kafijas lietošana saistīta ar fizioloģiskajiem apstākļiem gremošanas traktā.
Kā pētījums noritēja
Dalībnieki norija nelielu elektronisku kapsulu, kas, virzoties cauri gremošanas traktam, fiksēja vairākus rādītājus: satura pārvietošanās laiku, temperatūru, skābuma līmeni un zarnu kontrakcijas. Pētījumā piedalījās 61 vesels pieaugušais Dānijā. Viņus sadalīja divās grupās. Pirmajā bija cilvēki, kas dzēra no vienas līdz piecām tasēm kafijas dienā vairāk nekā trīs no astoņām pētījuma dienām, otrajā — tie, kuri kafiju lietoja retāk.
Galvenie rezultāti
Regulāriem kafijas dzērājiem bija daudzveidīgāka zarnās mītošo mikroorganismu kopiena nekā tiem, kas kafiju dzēra retāk. Turklāt viņiem bija ievērojami zemāks skābuma līmenis tievajā zarnā. Pētnieki novēroja arī saistību starp lielāku kafijas patēriņu un biežākām resnās zarnas kontrakcijām — muskuļu kustībām, kas palīdz virzīt zarnu saturu uz priekšu.
Pētījuma vadošā autore Francesca Bucci, Kopenhāgenas Universitātes Uztura, vingrošanas un sporta nodaļas doktorante, norādīja, ka šīs kontrakcijas var atbalstīt pareizu gremošanu, mazināt aizcietējumus un palīdzēt uzturēt zarnu muskuļu funkcionālo stāvokli. Vai zemāks skābums tievajā zarnā ir veselībai derīgs vai kaitīgs, pētnieki pagaidām nevar noteikt.
Vai par izmaiņām atbild kafija?
Autori uzsver, ka pētījums nevar pierādīt, ka kafija ir tiešais novēroto izmaiņu cēlonis. Pētnieku grupas vadītājs, asociētais profesors Henriks Munčs Rūgers (Henrik Munch Roager), tomēr uzskata, ka ir pamats pieļaut kafijas lomu: iepriekšējie pētījumi rāda, ka kafija ietekmē vairākus gremošanas procesus, tostarp skābju izdali kuņģī. Viņaprāt, tas padara iespējamu, ka atšķirības saistītas tieši ar kafiju, nevis ir nejaušība.
Nākamais solis būtu pētījums, kurā tiek kontrolēts dalībnieku izdzertās kafijas daudzums, nevis tikai novēroti viņu ieradumi. Tas ļautu noskaidrot, vai kafija patiešām izraisa šīs izmaiņas, un izprast mehānismus, ar kuriem tā var ietekmēt zarnu kustības un kontrakcijas.

/nginx/o/2026/11/10/18027065t1h3835.jpg)
