Pētījums: regulārs dienas režīms saistīts ar mazākām sāpēm un depresijas simptomiem
Misūri Universitātes pētnieki konstatējuši, ka gados vecākiem cilvēkiem ar noteiktu dienas režīmu ir mazāk fizisku sāpju un depresijas simptomu neatkarīgi no miega kvalitātes. Pētījums gan nepierāda cēloņsakarību.

ASV Misūri Universitātes pētnieki secinājuši, ka gados vecāki cilvēki, kuri dzīvo pēc regulāra dienas grafika, ziņo par mazākām fiziskām sāpēm un retākiem depresijas simptomiem, pat ja viņiem ir miega traucējumi. Rezultāti liek domāt, ka ikdienas ieradumi var būt svarīgi gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Tas aktuāls īpaši senioriem: pēc Nacionālās novecošanas padomes (National Council on Aging) datiem, aptuveni pusei cilvēku no 60 gadu vecuma ir bezmiega simptomi.
Ko pētīja
Universitātes Izglītības un cilvēka attīstības koledžas docente Eunjina Treisija (Eunjin Tracy) analizēja 67 gados vecāku cilvēku aptaujas atbildes. No tiem 37 norādīja, ka cieš no bezmiega. Kā gaidīts, šiem dalībniekiem bija vairāk fizisku sāpju un izteiktāki depresijas simptomi nekā tiem, kuriem bezmiega nebija.
Tomēr, vērtējot dienas režīmu, parādījās cits sakars: dalībnieki ar stabilāku grafiku ziņoja par mazākām sāpēm un mazāk depresijas pazīmju neatkarīgi no miega kvalitātes. Pēc Treisijas teiktā, regulāri laiki pamošanās, ēšanas, darba vai mācību, saskarsmes un došanās pie miega palīdz sinhronizēt organisma iekšējo pulksteni.
Iespējamais skaidrojums
Pētnieki kā iespējamo mehānismu min diennakts ritmu — organisma 24 stundu laika sistēmu, kas ietekmē nomoda un miegainības periodus, hormonu darbību, vielmaiņu un garastāvokli. To regulē gaisma un tumsa, bet arī ēšana, darbs, kontakti ar citiem un miegs. Neregulārs grafiks šo saskaņotību var traucēt.
Viens piemērs ir sociālais laika joslu nobīdes efekts (social jet lag): cilvēks darbdienās agri ceļas, bet brīvdienās vēlu iet gulēt un ilgi guļ. Treisija iesaka saglabāt samērā vienmērīgu grafiku visu nedēļu, arī brīvdienās.
Ierobežojumi
Pētījums balstīts uz salīdzinoši mazas grupas aptaujas datiem, tāpēc nevar pierādīt, ka regulāra dienas kārtība mazina sāpes vai depresiju. Lai to noskaidrotu, nepieciešami plašāki pētījumi. Darbs, kura nosaukums ir „Behavioral-social rhythms and insomnia symptoms: associations with pain, body mass index, and depressive symptoms among older adults”, publicēts žurnālā Journal of Behavioral Medicine.


/nginx/o/2026/11/10/18027065t1h3835.jpg)