Vācu zemnieks 340 hektāru laukus plāno atvēlēt daudzgadīgajam rožainajam silfijam biogāzes ražošanai
Šlēsvigas-Holšteinas zemnieks Holgers Peterss no 2018. gada audzē daudzgadīgo augu silfiju biogāzes stacijai un jau aizņēmis 125 hektārus. Divu gadu laikā viņš plāno to stādīt visā 340 hektāru aramzemē.
Vācijas ziemeļos, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļaustrumos, zemnieks Holgers Peterss kopā ar sievu Danielu nolēmis ievērojami pārkārtot saimniecību. Viņi audzē augus, tur sivenes, nobaro cūkas un ražo biogāzi. Peterss plāno nākamajos divos gados visu aramzemi, 340 hektārus, atvēlēt daudzgadīgajam augam silfijam (Silphium perfoliatum), kas biogāzes stacijai kalpotu kā izejviela. Tā viņš grib mazināt atkarību no graudaugiem un kukurūzas.
Kāpēc nevis kukurūza
Saimniecības biogāzes stacija darbojas kopš 2010. gada, tās jauda ir 570 kW, un 2020. gadā to paplašināja. Peterss no paša sākuma nevēlējies balstīties tikai uz kukurūzu, jo reģiona apstākļi tai neesot ideāli: pavasarī augsne sasilst lēni, bet rudenī kukurūza nogatavojas vēlu. Stacijā izmanto arī cukurbietes, zāles un cūku kūtsmēslus.
Silfiju saimniecībā sāka audzēt 2018. gadā, pēc informatīvas tikšanās par šo augu. Sākumā ar to apsēja 10 hektārus, galvenokārt mazākos un neērtākos laukos. Pieredze bija laba, un šogad platība sasniedz 125 hektārus. Peterss uzskata, ka tradicionālā graudu audzēšana viņa apstākļos kļuvusi gandrīz nerentabla, norādot uz augošām izmaksām, tirgus svārstībām un laikapstākļu riskiem.
Auga īpašības
Silfijs ir daudzgadīgs asteru dzimtas augs no Ziemeļamerikas prērijām. Tas sasniedz 2,5–3 metrus augstumu, un saknes iesniedzas līdz 2 metriem dziļumā. Polijas Augu selekcijas un aklimatizācijas institūta (IHAR) dati liecina, ka stādījumu var izmantot 12–15 gadus; Peterss rēķina vismaz ar 20 gadiem. Poļu pētnieki min 50–60 tonnu zaļās masas ražu no hektāra, bet metāna iznākums esot ap 20 % mazāks nekā kukurūzai: 3500–4500 m³ pret apmēram 6000 m³ no hektāra.
Pēc Petersa novērojumiem silfijs dod 11–12 tonnas sausnas no hektāra, kukurūza labos gados — ap 15 tonnām, taču silfija raža esot stabilāka. Lielākā problēma ir dārgā ierīkošana: ap 2000 eiro par hektāru, un pirmajā gadā augs ir jutīgs pret sausumu. Fermentācijas atlikumu viņš cer izmantot kūdras aizstāšanai dārzkopības substrātos.
