Valodnieki: Igaunijas polluvernieku valoda ir unikālāka, nekā domāts
Tartu Universitātes valodnieku pētījums liecina, ka Igaunijas ziemeļaustrumu polluvernieku valodai bija pazīmes, kas līdzīgas ziemeļu somu valodām. Līdz šim viņu senčus uzskatīja par votiem.
Tartu Universitātes (Igaunija) valodnieki secinājuši, ka polluvernieku — Peipusa ezera ziemeļu krastā dzīvojušas luterticīgo kopienas — valoda bija savdabīgāka, nekā līdz šim domāts. Pētījums rāda, ka tai bija pazīmes, kas raksturīgas ziemeļu somu valodām, lai gan viņu senčus ilgi uzskatīja par votiem, kuru valoda tāpat kā igauņu valoda pieder dienvidsomu atzarojumam.
Pētījuma autori ir Petars Kehajovs, Tartu Universitātes somugru valodu profesors, un Karls Pajusalu, universitātes igauņu valodas vēstures un dialektu profesors, Igaunijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Rezultāti publicēti žurnālā Linguistica Uralica.
Kas bija polluvernieki
- gadsimta beigās Iisaku apvidū dzīvoja vairāk nekā 5000 polluvernieku. Šis skaitlis nāk no etnogrāfa Jüri Truusmaņa, kurš, iespējams, skaitīja vietējās luterāņu draudzes locekļus. Nosaukums nozīmē “pustici”: 17. gadsimtā Zviedrijas varas iestādes ierobežoja pareizticīgo dievkalpojumus un mudināja zemniekus pāriet luterismā, taču pareizticīgo paražas saglabājās. Kopiena bija divvalodīga līdz 20. gadsimta pēdējai desmitgadei, bet šodien kā atsevišķa etniskā grupa vairs neeksistē. Mantojumu galvenokārt uztur Iisaku muzejs.
Ko atklāja pētījums
Pētnieki analizēja valodas materiālus, ko 1962.–1965. gadā vāca Mari Musta un Helle Heitere, kā arī Truusmaņa 1895. gadā sastādītos vārdu sarakstus. Visizteiktākā īpatnība ir patskaņa õ trūkums, kas ir tipisks igauņu un votu valodai. To aizstāja citi patskaņi, piemēram, o vai u. Trūka arī trīs igauņu valodai raksturīgo skaņu garuma pakāpju.
Autori secina, ka polluvernieku senči runāja valodā, kas bija tuva Igaunijas ziemeļaustrumu piekrastes izloksnei. Tā kā Vaikla atrodas 42 kilometrus no Somu jūras līča krasta, ziemeļu somu iedzīvotāji, iespējams, sasniedza dziļāk iekšzemē, nekā domāts.
Polluvernieku krievu valodā bija arī ziemeļkrievu dialektu iezīmes, kas atrodamas simtiem kilometru uz ziemeļaustrumiem. Autori piedāvā divus savstarpēji nepretrunīgus skaidrojumus: vai nu ziemeļkrievu dialektu runātāji ieradās vēlāk, vai arī slāvu kolonisti apvidū bija jau agrajos viduslaikos.
Pētnieki aicina arheologus un ģenētiķus apvienot izrakumu datus ar DNS analīzi, lai noskaidrotu polluvernieku izcelsmi.
