Kāpēc cieti vārītas olas sātina ilgāk nekā omlete
Uztura fizioloģijas pētījumi rāda, ka olu pagatavošanas veids ietekmē sāta sajūtu: cieti vārītas olas jākošļā un tās kuņģi pamet lēnāk nekā kultenis. Sidnejas Universitātes veidotais sāta indekss olām piešķir 150%.
Olu pagatavošanas veids var būtiski mainīt to, cik ilgi pēc ēdienreizes jūtamies paēduši. Uztura fizioloģijas un gremošanas pētījumi liecina, ka cieti vārītas olas sātina ilgāk nekā kultenis, lai gan olu daudzums var būt pat lielāks omletē. Par to ziņo izdevums "DoctorPiter".
Kā darbojas gremošana
Vārīšanas laikā olbaltumvielas pārvēršas blīvā, sarecējušā masā. Kuņģa fermentiem un skābei šādu struktūru ir grūtāk sašķelt, tāpēc kuņģis to iztukšojas lēnāk un pakāpeniski virza uz tievo zarnu.
Kulšanas laikā olā tiek iejaukts gaiss un olbaltumvielas mehāniski sašķeltas. Rodas mīksta, gaisīga masa, kas sabrūk uzreiz un kuņģi pamet ātrāk, tāpēc sāta sajūta izzūd straujāk.
Ēšanas temps un smadzeņu signāli
Kultenis gandrīz nav jākošļā, tādēļ piecu olu omleti var apēst dažās minūtēs. Sāta hormoniem, piemēram, holecistokinīnam (CCK) un GLP-1, nepieciešamas aptuveni 20 minūtes, lai pilnvērtīgi iedarbotos, tāpēc liels ēdiena apjoms tiek uzņemts, pirms smadzenes fiksē pilnumu.
Cieti vārītas olas jākošļā rūpīgi. Tas palēnina ēšanu un dod hormoniem laiku iedarboties. Avots norāda arī, ka košļāšana veicina histamīna izdalīšanos smadzenēs, kas darbojas kā dabisks apetītes mazinātājs.
Garša un tekstūra
Cieti vārīti dzeltenumi ir blīvi, nedaudz sausi un ar izteiktu sēra aromātu. Garšas kārpiņas ātri nogurst no vienveidīgās garšas, un šo parādību uztura psiholoģijā dēvē par specifisko sensoro sātu. Pēc divām vai trim olām smadzenes zaudē interesi par šo ēdienu. Kulteni parasti gatavo ar sviestu vai eļļu un sāli, tāpēc tas ir sulīgāks, garšas nogurums neiestājas tik ātri un apetīte saglabājas ilgāk.
Sāta indekss
Sidnejas Universitātes zinātnieki žurnālā "European Journal of Clinical Nutrition" publicētajā pētījumā "A Satiety Index of Common Foods" izveidoja sāta indeksu. Tajā produktu porcijas tika salīdzinātas pēc 240 kcal, bet vērtība virs 100% nozīmē, ka produkts sātina vairāk nekā baltmaize.
Augstākais rādītājs bija vārītiem kartupeļiem (323%), tiem sekoja zivs (225%), auzu pārslu putra (209%), apelsīni (202%), āboli (197%), pilngraudu makaroni (188%) un liellopa gaļa (176%). Olām indekss ir 150%. Viszemākie rādītāji bija kruasāniem (47%), kūkām un tortēm (65%) un šokolādes batoniņiem (70%).
Pētījuma autori sāta sajūtu visvairāk saista ar olbaltumvielu saturu, šķiedrvielu un ūdens daudzumu, kā arī ēdiena tilpumu.
